Valodu mājas bibliotēka un tās stāsts
Jau jaunības dienās Snorre kļuva par bukinistu. Kamēr citi jaunieši spēlēja futbolu un datorspēles, viena no viņa iemīļotākajām nodarbēm bija apmeklēt grāmatu antikvariātus un grāmatu uteņus dzimtajā Oslo, lai atrastu dārgumus par vēsturi, politiku, literatūru un, protams, valodām.
Deviņdesmitajos gados, kad Snorre kā apmaiņas skolēns nonāca Rīgā, viņa iemīļotākā vieta bija Ziemeļvalstu bibliotēka, kas atradās Basteja bulvārī. Vēlāk, desmit gadus strādādams Latvijas Kultūras akadēmijā, viņš mērķtiecīgi bagātināja LKA un LKA Nordistikas centra Ziemeļvalstu literatūras klāstu.
Snorre studēja filoloģiju un dedzīgi interesējās par valodniecības grāmatām, un, kad kādu dienu viņam radās iespēja iegūt valodnieces Rasmas Grīsles, Jāņa Endzelīna audzēknes, personīgo bibliotēku, viņš ne mirkli nešaubījās. Viņa bibliotēka pēkšņi bija divkāršojusies, un viņš gribēja ar šo brango grāmatu krājumu dalīties. Tā dzima sapnis padarīt grāmatas publiski pieejamas, lai arī citi varētu tās izmantot. Dalīts prieks ir dubults prieks, kā saka.
Kopš 2018. gada rudens šis sapnis ir īstenojies: Valodu mājas centrālais objekts ir scenogrāfa Artūra Arņa (1981) izveidotais grāmatu plaukts ar valodniecības grāmatām. Kreisajā pusē plaukts ierāmē gaismu, kas tumšā telpā nāk no ielas puses.
Bibliotēku sistematizējusi Anta Novikova.
Par bibliotēkas izmantošanu
Grāmatas var lasīt uz vietas vai pret depozītu aizņemties uz mājām.
Bibliotēkas mērķis:
- tapt par Latvijā labāko valodu apguves teorijas un valodas didaktikas bibliotēku.
Grāmatu kolekcija balstās uz šādu valodnieku krājumu:
- Rasma Grīsle (1922–2013), valodniece;
- Snorre Karkonens-Svensons (Snorre Karkkonen Svensson, 1977), Valodu mājas dibinātājs;
- Ūlafs M. V. Jansens (Olaf M. W. Jansen), Trumsē Universitātes profesors.